Muižas īpašniekiem Ropiem piederēja ap 6500 desetīnu (1 desetīna – 1,0925 ha) zemes. Kopš barona Vilhelma Ropa laikiem muižā izveidojusies komercsaimniecība, kas nesusi lielus ienākumus. Pēc Pirmā pasaules kara Pakrojas muiža bija ar rūpniecisko lopkopību slavena paraugsaimniecība.
Pēc 1922. gada zemes reformas saimniecība saruka: īpašniekiem bija atstāts vien muižas centrs un 300 ha zemes. Saimniecībā tika veikta meliorācija, tālāk attīstīta lopkopība, dārzkopība, biškopība.
Mūsdienās īpašumā ir neliela ferma ar zirgiem, aitām, trušiem, zosīm, pīlēm, tītariem, vistām, plēsīgajiem putniem un pat kamieļiem. Aptiekas dārzā un laukos pie muižas tiek audzēti dārzeņi un garšaugi, kurus izmanto ne tikai muižas restorānu ēdienu garšošanai un dekorēšanai, bet arī spirta rūpnīcas ražotajiem dzērieniem.
Muižas saimniecību un tās iemītniekus iespējams apmeklēt muižā notiekošo pasākumu laikā un arī tad, kad tie nenotiek.
