Muižas ansambļa galvenais akcents ir grezna divstāvu pils – muižas kungu māja ar portiku un doriskā stila kolonnām, pilastriem, kapiteļiem, arkām, vāzēm balkonu stūros. Pils interjera plāns ir anfilāde, un centrā atrodas ovālās formas zāle ar kolonādi. Tāpat kā daudzas tā laika pils ēkas, arī Pakrojas muižas galvenā ēka bija klāta ar dakstiņiem, tika apsildīta ar krāsnīm un kamīniem.
Pirmās muižas ēkas celtas no koka. Muižas ķieģeļu ēku ansamblis būvēts laikā no 1817. līdz 1840. gadam, izmantojot vietējos materiālus. Paplašināšanās turpinājās līdz 1890. gadam. Būvniecību uzsāka Vilhelms fon Rops, vēlāk ēkas projektēja un būvēja Teodors fon Rops. Muižas galvenajā ēkā bija 33 istabas, un tās pagrabstāvs bija kalpotāju stāvs ar virtuvi, kalpotāju ēdamistabu un noliktavu telpām. Pirmajā stāvā atradās grezni izrotātas reprezentācijas telpas – pieņemšanām, ballēm, pusdienām utt. Otrajā stāvā bija dzīvojamā un guļamistabu zona.
Blakus muižas galvenajai ēkai – kungu mājai atradās neliela noliktava, daži staļļi un ledus pagrabs. Rietumu komplekss sastāvēja no alus darītavas, pienotavas un cūku kūts, teritorijas austrumu daļā izvietojās klēts un dzīvojamās ēkas, savukārt dienvidu pusē tika uzceltas divas klētis. Aiz dīķa stāvēja muižas saimniecības ēkas. Atdalīti no muižas centrālās ēkas ar plašu parku, atradās smēde, krogs, vēja un ūdens dzirnavas, Krojas upes dambis un arku tilts, kas kļuva par Pakrojas simbolu.
Parks
Parks aizņem 9,2 ha no muižas teritorijas. Tā plānošana un iekārtošana sākās 1850. gadā, tiklīdz muiža tika uzcelta. Parka plānojums veidots pēc angļu koncepcijas, kur apstādījumi bija plānoti tā, it kā tie augtu dabiski, bez cilvēka iejaukšanās.
Parku grezno 24 koku sugas, tostarp vītoli, lapegles, mazlapu liepas, kļavas. Parkā ir arī vienā padziļinājumā iestādīti koki, kas atgādina koku pušķus, un tā galvenās takas bija veidotas no dekoratīvās sarkanās šķembas. Parka vārti, pazīstami arī kā “Paradīzes vārti”, tika iegādāti un pārvesti uz muižu no lauksaimniecības izstādes Rīgā 19. gadsimtā.
Muižu un tās parku ieskauj 1840. gadā būvēts žogs.
Arkveida tilts-dambis
Arkveida tilts-dambis ir skaistākā un vienīgā šāda vēlā klasicisma laikmeta būve Lietuvā, kas atgādina seno romiešu akveduktu. Tas, tāpat kā bija raksturīgi senās Romas tiltiem tajos laikos, simbolizē senatnes varenību, svinīgumu.
Ir zināms, ka tilts celts 19. gadsimtā Krojas upes dambja projekta ietvaros pēc Francijas Hidrauliskās tehnikas skolas absolventa projekta. Tilts veidots no vietējā, Pakrojas novadā iegūtā materiāla – dolomīta, precīzāk, tā izcirstajām plātnēm. Tieši barons fon Rops atrada Pakrojas “zeltu” – dolomīta atradnes. Šis vienīgais Eiropā tilts – dambis ir uzcelts 1821. gadā. Tas ir 33 m garš, 4,8 m plats un 5 m augsts. Pašreizējā, pārbūvētā tilta arkveida sienas ir nedaudz paaugstinātas, senā tilta sienas bija zemākas.
2001. gadā šī unikālā hidrotehniskā celtne pār Kroju tika atjaunota.
