Senajā Panoptika kolekcijā glabājas neparasti priekšmeti, leģendas un noslēpumaini stāsti. Runā, ka daži kolekcionāri savulaik centušies saglabāt pat visīsākos dabas brīnumus – pirmo sniegu, ziemas meža klusumu vai gaismu, kas iemirdzas tikai gada tumšākajā naktī.

Programmas laikā dalībnieki iepazīsies ar Panoptika Retumu kabinetu – Wunderkammer, un seno Eiropas aristokrātu tradīciju kolekcionēt retumus un neparastus priekšmetus. Apskatot kolekcijas eksponātus un iedvesmojoties no muižas Ziemassvētku atmosfēras, dalībnieki meklēs atbildi uz jautājumu: kā saglabāt ziemas brīnumu? Vai tas vispār ir iespējams?

Dalībnieki iepazīsies ar XIX gadsimta beigu izgudrojumu – sniega lodi, kurā ievietots mazs ziemas pasaules brīnums, un katra tās sakratīšana pamodina īstu sniega puteni. Mūsdienās stikla lodi ar sniega vētru pazīst gandrīz ikviens, taču tolaik tā bija reta un dārga rotaļlieta, kas kļuva ne tikai par vienu no burvīgākajiem ziemas simboliem, bet arī par vienu no iekārojamākām dāvanām gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Iepazinuši sniega lodes ideju, uzzinājuši, kas tajā savulaik valdzināja cilvēkus, un kāpēc tā savu burvību nav zaudējusi līdz pat mūsdienām, katrs dalībnieks savām rokām izveidos ziemas dekorāciju zem stikla kupola. Tiks izmantotas sūnas, akmentiņi, zariņi, miniatūras, mākslīgais sniegs un dekoratīvi elementi. Neliela eglīte, sniegota ainava, omulīga mājiņa vai kāda cita izvēlēta detaļa kļūs par daļu no katra paša radītās ziemas pasaules. Rūpīgi izkārtojot miniatūras un papildinot tās ar svētku rotājumiem, radīsim savu ziemas pasaku, kurā sastindzis mirklis atgādinās par XIX gadsimta rotaļlietu šarmu un tuvojošos Ziemassvētku gaidīšanas prieku.

Katrs dalībnieks izdomās nosaukumu savai brīnumainajai ziemas pasaulei zem stikla kupola (piemēram, “Apburtais mežs”, “Sniegotā muiža”, “Ziemassvētku zvaigzne”). Savu paša radīto miniatūro Ziemassvētku pasauli dalībnieki varēs ņemt līdzi uz mājām.

Radi savu mazo ziemas pasaku – tādu, kurā Ziemassvētku brīnums nekad neizkūst!