Muižas veļas mazgātava

Senāk veļas mazgāšana bija grūts darbs, ko sievietes veica ar rokām, bet muižā tam bija arī svarīga apkalpošanas funkcija — rūpēšanās par kungu apģērba un gultasveļas tīrību.

 

Tā kā muiža bija liela un plaukstoša, par veļas mazgāšanu, iestīvināšanu un gludināšanu rūpējās ne tikai sievietes vien. Sākumā sievietes apģērbus mazgāja muižai blakus tekošajā Krojas upē vai izgrebtās bļodās, taču, muižai attīstoties, atvieglojās arī veļas mazgāšana. Apģērbu sāka vārīt, sutināt kublā, ko sauca par „žlugtu”. Arī veļas izgriešanai vairs nevajadzēja mocīt rokas — parādījās veļas izgriešanas iekārtas. 

 

Šodien muižā šie procesi atkal ir atjaunoti, un visi, kam tas interesē, tos var izmēģināt savām rokām — paši var drēbes iemērkt mazgāšanas bļodās, tās labi izvelēt ar vāli, lai apģērbs būtu mīkstāks. Pēc to iztīrīšanas un izgriešanas pienāk kārta iestīvināšanai, žāvēšanai un gludināšanai, kam tiek izmantots ne vienu vienu desmitgadi skaitošs veļas rullējamais dēlis. Tiešām netrūkst cilvēku, kuri to visu vēlas izmēģināt — mazgā un gludina senā veidā ne tikai paši mazākie, bet arī stalti džentlmeņi. Tas taču ir tik jauki — savai dāmai parādīt paša rokām izmazgātu, iestīvinātu un izgludinātu mutautiņu.

 

Izmēģināt seno laiku veļas mazgāšanu, izgriešanu, gludināšanu un iestīvināšanu, kā arī uzzināt vēl vairāk lūdzam katru sestdienu un svētdienu Dzīvā muzeja laikā no plkst. 12.00.