Muižas vēsture

Pakrojas muiža pirmo reizi rakstos minēta 1531. g. Muižas izveidotājs un pirmais īpašnieks bijis Rietavas vagars M. Vakavičs, vēlāk par tās muižkungu kļuva V. Martinavičs, A. Koleckis, S. Juškevičš, augstmaņi Zabielas, grāfi Minsteri, grāfiene Aleksandra Minstere, kurai 1786. gadā apprecot Vilhelmu fon Ropu, muiža kā pūrs nokļuva Ropu ģimenes īpašumā.

Pakrojas muižu ir pārvaldījušas vairākas Ropu paaudzes: Teodors (1783—1852), Hermanis (1810—1890), Leons (1860—1940), Juļus (1910—1944).

Pirmās muižas ēkas bija būvētas no koka. Mūra ēku ansamblis tika celts no 1817.—1840. g. no vietējiem materiāliem. Līdz 1890. g. notika muižas paplašināšanas darbi. Celtniecības darbus uzsāka Vilhelms fon Rops, vēlāk ēkas projektēja un cēla Teodors Rops. 1835.—1850. g. muižā tika iekopts liels angļu stila parks.

Pakrojas muižas pamata ansambļa akcents ir greznā divstāvu muižkunga māja ar portiku un doriskajām kolonnām, pilastriem, kapiteļiem, arkām un vāzēm balkonu stūros. Muižkunga mājai bija dakstiņu jumts, tās apsildīšanai izmantoja krāsnis un kamīnus. Muižkunga mājā greznojušies mākslinieciski priekšmeti, starp kuriem īpaši interesanti un reti bijuši tēlotājmākslas priekšmeti — glezniecības, grafikas un skulptūras kolekcija. Par šīs kolekcijas uzsācēju tiek uzskatīts Teodors Rops, kurš, apceļojis Franciju, Itāliju un Spāniju, uz pili atvedis daudz itāļu holandiešu un francūžu mākslinieku daiļdarbus. Šīs kolekcija ir tikusi gan papildināta, gan tās daļas ir tikušas pārdotas, tā ir ceļojusi pa Ropu muižām Lietuvā un Latvijā. No kolekcijas pārdotajiem darbiem ir apzināti tikai daži, kas nokļuvuši publiskās Vācijas un Itālijas kolekcijās. Pēc 1940. g. nacionalizācijas 19 kolekcijas gleznas nokļuva Kauņas M. K. Čurļoņo mākslas muzejā, savukārt viena glezna un 2 skulptūras — Šauļu „Aušros“ muzejā.

Netālu no muižas ēkas atradās noliktava, stallis un ledus pagrabs. Kompleksa rietumu daļu veidoja alusdarītava, pienotava un cūkaudzētava, austrumos atradās kūts, dzīvojamā daļa, dienvidos — divas klētis. Viņpus dīķa gozējušās muižas saimniecības ēkas. No muižas centrālajām ēkām, liela parka nošķirtas, atradās smēde, krogs, vējdzirnavas, par Pakrojas simbolu kļuvušais arkveida tilts un pie tā esošais Krojas aizsprosts, kā arī no laukakmeņiem un dolomīta mūrētās ūdensdzirnavas.

Muižas īpašnieki Ropi pārvaldīja ap 6500 desetīnu zemes. Jau kopš barona Vilhelma Ropa laikiem muižā tika attīstīta ienesīga tirdzniecība. 1866. g. tika dibināta muižas aptieka, kas apkalpoja 3956 iedzīvotājus, kā arī muižā atradās slimnīca ar divpadsmit gultām. 1897. g. Pakrojā darbojās priekšzīmīga kredītbiedrība, ko vadīja barons L. Rops, 1909. g. muižā darbu uzsāka alusdarītava un tvaika dzirnavas. Pēc pirmā pasaules kara Pakrojas muiža bija priekšzīmīga un ar rūpniecisko lopkopību ievērību izpelnījusies saimniecība.

Pēc1922. g. zemes reformas Ropu saimniecība samazinājās: teritorijā palika muižas centrs un 300 ha zemes. Muižā tika veikta meliorācija, tika tālāk attīstīta lopkopība, dārzkopība un biškopība. 1940. g. muiža saskaņā ar testamentu nokļuva Juļus Ropa mantojumā. Kara laikā muižā tika ierīkots vāciešu repatriācijas štābs. 1944. g. J. Rops kopā ar bēgļiem devās uz Rietumiem un acīmredzot ceļā ir miris, jo par viņa tālāko likteni ziņu nav.

Pēc kara Pakrojas muižā tika ierīkots sovhozs. 1959. g. notika ēku remonts, tajās līdz 1979. g. darbojās lauksaimniecības tehnikums, vēlāk — lauksaimniecības kadru kvalifikācijas paaugstināšanas skola.

Šobrīd rekonstruētajās Pakrojas muižas ēkās tiek sniegti izmitināšanas, ēdināšanas, zāļu nomas, pasākumu organizācijas, aktīvās atpūtas pakalpojumi, kā arī tiek organizētas tematiskās ekskursijas un dažādas izklaides.

Mērķis ir Pakrojas muižu izveidot par darbojošos un „dzīvu“ arhitektūras mantojumu, kas būtu pieejams sabiedrībai.

UAB „Pakruojo parkai“ ir veiksmīgi īstenojis projektu (28.02.2012.—30.07.2014.) „Lielākās muižas Lietuvā Pakrojas muižas piemērošana daudzfunkcionāla tūrisma vajadzībām“ (projekta Nr. VP3-1.3-ŪM-06-K-02-046), sasniedzot paredzētos projekta rezultātus — Pakrojas muiža ir aprīkota un pielāgota tūrisma un aktīvās atpūtas pakalpojumu sniegšanai.

Atjaunotā Parkojas muižas teritorija ir kļuvusi par jaunu tūristu galamērķi, kā rezultātā ir pieaugs uzņēmuma tirdzniecības apjomi, radīsies peļņa, kuras daļa ir paredzēta tālākai darbības attīstīšanai, muižas ekspluatācijas un tehniskās pārraudzības izmaksām.

Pakrojas muižā tiek sniegti augtas kvalitātes sabiedriskā, korporatīvā, aktīvā, kultūras un izglītojošā tūrisma, kā arī veselības veicināšanas pakalpojumi, kuru pareizu īstenošanu nodrošina kvalificētu jaunu darbinieku komanda. Tas ļaus muižai piesaistīt lielas un pastāvīgas vietējo un ārzemju tūristu plūsmas, īpaši tad, kad pasaulē kļūst jo populārāks „vēsturiskais tūrisms“, kura ietvaros tūristi apmeklē autentiski atjaunotas muižas un izmanto tajos sniegtos tūrisma pakalpojumus.

Projektam ir piešķirts finansējums 2007.—2013. g. Kohēzijas rīcības programmas 1. prioritātes „Lauku un pilsētvides attīstība, kultūras mantojuma un dabas saglabāšana un piemērošana tūrisma attīstībai“ VP3-1.3-ŪM-06-K instrumenta „Tūrisma pakalpojumu (produktu) dažādības attīstība un tūrisma pakalpojumu kvalitātes uzlabošana“ (aicinājums Nr. 02) ietvaros. Šī atbalsta daļa